Vien pirms nedēļas mēs labi nostartējām Meduma ezerā un nu kārtējais izaicinājums – Daugavpils atklātās sacensības zemledus makšķerēšanā 24.februārī. Gatavojāmies, nedaudz pārdzīvojot, vai lielo plusu dēļ sacensības pēdējā brīdī netiks atceltas. Līdz pat piektdienas vakaram nekāda jauna informācija neparādījās – tātad viss notiks, varēsim startēt!
Pēc 9:00 esam klāt Lielā Stropu ezera krastā, reģistrējamies sacensībām, novērtējam situāciju. Mēģinam plānot stratēģiju, un, ņemot vērā zivju aktivitāti pēdējās dienās, paredzēt zivju iespējamās atrašanās vietas.
10:00 atskan starta signāls un sākas saspringts darbs 3 stundu garumā. Pirmās desmit minūtes pagājušas – klusums.. Iebaroju, pārvietojos. Pametu skatienu uz bērnu zonu – mūsu Radislavs cilā rokas- aha, tātad ir sācis vilkt, tas labi!
40 minūtes vēlāk joprojām esmu “sausā”, turklāt, ne tikai bez zivīm, bet nav bijis pat copes! Maigi izsakoties, tas nevedina uz cerīgām domām. Redzu, ka Radislavs ik pa laiciņam izvelk un tas priecē! Kas zina, varbūt šodien audzēknis pārspēs skolotāju?)) Tas būtu forši!
Ir pagājusi sacensību pirmā stunda – es beidzot tieku pie pirmās zivs, mikroskopiska ķīša.. mjā, lieki teikt – drūma bilde. Esmu kļūdījies ar sākotnējām starta pozīcijām, pieredzējušākie sacensību dalībnieki ir ieņēmuši perspektīvas vietas (par ko var spriest pēc diezgan regulāri uz ledus izceltām zivīm) – ātri novērtējot situāciju, saprotu, ka noteikumu robežās tajā zonas daļā iespraukties nav iespējams. Nolemju pārvietoties uz zonas daļu, kur ar mainīgām sekmēm ikdienas copē ir tikuši vilkti asari. Jau pēc dažām minūtēm jaunajā vietā seko pirmās copes un kāds mazasarītis tiek ielidināts somā. Tālāk trāpās arī pa kādam jau ne tik mikroskopiskam eksemplāram, parādās arī raudiņas. Iebaroju āliņģi ar smalko “motili”, turpinu vilkt, bet izmērs nestabils – mazizmēra zivtiņu starpā vien pa reizei gadās pieņemamāka izmēra zivis. Somā jau šis – tas iekrājies, pie sevis ceru, ka varbūt tomēr nebūšu rezultātu tabulas pašās beigās.. Kā pēc pusotras stundas sekmējas Radislavam - nevaru noteikt, jo skatu uz bērnu zonu aizsedz peldplatforma, turklāt, ieiet ne savā zonā nav atļauts.
Jau otrā stunda ir garām. Turpinu aktīvi strādāt – 0,06mm aukliņa un sīciņa sporta klases auziņa ar tievu, ļoti asu āķīti ļauj izvilkt gandrīz katru zivi, kura sevi nodod ar pieskārienu vien. Jau kārtējo reizi apstiprinās tas, ko mācu saviem audzēkņiem – jo “grūtāka” zivs, jo smalkāki un kvalitatīvāki rīki jālieto. Pēdējās 15~20 minūtēs pirms sacensību beigām āliņģa “kurināšana” vairs īsti nelīdz – aizvien biežāk ir “tukšās” copes, ir jau pēcpusdiena un zivs kļūst izteikti kaprīza. Rodas doma ātri apskriet zonā blakus esošos, neaizņemtos āliņģus, cerībā trāpīt kādai nejaušai zivij. Taču, ņemot vērā, ka vien nedaudzi āliņģi ir neaizņemti un makšķerēt tajos, kuri citiem dalībniekiem atrodas tuvāk par 5 metriem pēc noteikumiem nav atļauts, kā arī to, ka zivs ir kaprīza nu jau visur, nolemju tomēr neeksperimentēt un pēdējās 10~15 minūtes nocīnīties līdz galam turpat.
Pulkstenis rāda 13:00 un skan sacensību beigu signāls. Visi lēmumi, darbības un īstenotā stratēģija – cik tas viss ir bijis veiksmīgs vai neveiksmīgs – rādīs tabula, atlicis vien lomu sabērt numurētajā maisiņā, aizsiet un nodot tiesnešu rīcībā. Pie manis pienāk Radislavs, viņš jau ir sapakojies, mēs apmainamies ar iespaidiem par sacensību gaitu – izrādās, pēc tiesnešu teiktā Radislavs pirmajā stundā esot vilcis labāk, nekā vairums pieaugušo – tas raisa jau pozitīvāku noskaņojumu, turklāt, bērnu grupā vēl tikai daži puikas esot līdzīgi sekmīgi darbojušies. Tātad mums ir cerības uz godalgu bērnu grupā! Par sevi gan to it nemaz nevaru teikt – pēc izgāšanās pirmajā stundā, apkārt vērotā, citu dalībnieku lomiem puscaurspīdīgajos maisiņos un sajūtām kopumā, pieļāvu, ka 22 dalībnieku starpā (vīriešu grupā) es varētu ierindoties kādā 12…15.vietā.
Atpūšamies, ēdam organizatoru gādāto karsto cienastu, runājam par sacensību gaitu un gaidam rezultātus. Beidzot visi lomi ir nosvērti, piefiksēti un var sākties apbalvošana. Bērnu grupā tiek nosaukts 3.vietas ieguvējs, tad 2.vieta un visbeidzot- ar tikai 30 gramu pārsvaru 1.vietu ir izcīnījis… RADISLAVS KOSENKO!! Mums ir ZELTS!! O, jāāāā!!
Vīriešu grupā 3.vietu ar rezultātu 770 gramiem ir izcīnījis… EDGARS DAVIDČUKS!!.. Ko?!?!? Es neticu savām ausīm! Nevar būt!.. Kāpju uz pjedestāla un joprojām esmu šokā. Medaļas, balvas, visi fotografējamies, sveicam viens otru un svinam – mūsu pulciņa 2023./2024.gada ziemas sezonas oficiālais noslēgums ir izdevies neticami lielisks! Kas var būt vēl labāk, kā beigt sezonu ar zeltu un bronzu Daugavpils atklātajās sacensībās zemledus makšķerēšanā?
Apsveicu un saku PALDIES Radislavam par ieguldīto darbu, Radislava mammai par tehnisko atbalstu, kā arī visiem mūsu līdzjutējiem!
PALDIES sacensību rīkotājiem par labi organizētām sacensībām un, protams, labām balvām!
Pavasaris tuvojas, ledus kūst, tāpēc esam uzmanīgi!- un tiekamies pie ūdeņiem, copēt ir forši!
“Jauno Copmaņu kluba” vadītājs E.Davidčuks
MŪSU PARTNERI | |||||||